Veterinārajās klīnikās ir novērojama labi zināma situācija. Runājot ar dzīvnieka īpašnieku bieži vien atklājas, ka suns ne visai labi ēd sauso barību, bet labāk to ēd kopā ar ēdienu, kas „nāk” no cilvēku galda. Dažkārt dzīvnieka īpašnieks pat kautrējas atzīties, ka dzīvnieks neēd sauso barību, tikai ilgstošā sarunā atklājas, ka tie „sausie grabuļi” sunītim vai kaķītim tā ne visai garšo. Toties labprāt ēd biezpienu, gaļu, dārzeņus, kaulus.
Vai arī tādi gadījumi, kad īpašnieks ar lielu pārliecību pasaka, ka savam sunim dod medījuma vai tirgū pirktu gaļu, jo sausajā barībā taču nav nekā iekšā.
Kā mēs veterinārārsti uz to reaģējam? Iecietīgi uzklausām dzīvnieka īpašniekus vai nobaram par nepareizu, nesabalansētu ēdināšanu? Kā risināt jautājumus par dzīvnieku ēdināšanu, ko nozīmē barot „sabalansēti”? Vai stingri pieturēties pie tā, ka katrai dzīvnieku sugai, vecumam un šķirnei ir paredzēta sava sausā vai konservētā barība, vai arī tomēr ieteikt dzīvnieku īpašniekiem savus mīluļus barot ar sugai piemērotu barību?
Šobrīd ir izveidojusies entuziastu grupa, kuri plāno Latvijā uzsākt dabīgās pārtikas suņiem ražošanu un vēlās saprast Jūsu vēlmes un iespējas to iegādāties, tāpēc aicinām piedalīties aptaujā!